LAT-1999-2-003

04 - 03 (99)

09/07/1999

précis décision abrégée

LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES TIESA

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VARDA

Riga 1999.gada 9.julija

                                           Lieta nr. 04 - 03(99)

Latvijas Republikas Satversmes tiesa sada sastava: tiesas sedes priekssedetajs A.Endzins, tiesnesi I.Skultane, R.Apsitis, I.Cepane un A.Usacka, ar tiesas sedes sekretari L.Vinkalnu,

piedaloties pieteikuma  iesniedzeja – Latvijas Republikas generalprokurora J.Skrastina - pilnvarotai parstavei M.Kucinskai

un institucijas, kas izdevusi aktu, kurs tiek apstridets, - valsts akciju sabiedribas “Valsts nekustama ipasuma agentura” – parstavjiem V.Cielavam un zverinatam advokatam I.Biseram,

     pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85.pantu, Satversmes tiesas likuma 16.panta 4.punktu un 17.panta otras dalas 5.punktu,

Riga  1999.gada 2.julija atklata tiesas sede izskatija lietu

“Par valsts akciju sabiedribas “Valsts nekustama ipasuma agentura” “Nolikuma par kartibu, kada izirejami brivie dzivokli Valsts nekustama ipasuma agenturas parvaldisana esosajos namipasumos” atbilstibu likuma “Par valsts un pasvaldibu palidzibu dzivokla jautajumu risinasana” 2., 10. un 11.pantam, likuma “Par dzivojamo telpu iri” 40.pantam un likuma “Par valsts un pasvaldibu dzivojamo maju privatizaciju” parejas noteikumu 4.punktam”.

Satversmes tiesa    k o n s t a t e j a:

1996.gada 10.aprili Ministru kabinets izdevis rikojumu nr.120 “Par valsts akciju sabiedribu “Valsts nekustama ipasuma agentura””, lidz ar to nodibinot valsts akciju sabiedribu “Valsts nekustama ipasuma agentura” (turpmak - Agentura), kas atrodas Finansu ministrijas parzina un ir likvidetas valsts institucijas “Valsts ipasuma fonds” tiesibu un saistibu parnemeja.

1996.gada 7.maija Ministru kabineta noteikumu nr.164 veida pienemti Agenturas statuti, kuros noteikts, ka Agentura ir neprivatizejama valsts akciju sabiedriba. Tas darbibas merkis ir realizet valsts intereses valsts nekustamo ipasumu parvaldisana un efektiva apsaimniekosana. Agenturai jadarbojas atbilstosi likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, citiem tiesibu aktiem, ka ari tas statutos noteiktajam merkim un darbibas virzieniem.

1997.gada 29.aprili ar lemumu nr.236 Agenturas valde apstiprinajusi “Nolikumu par kartibu, kada izirejami brivie dzivokli Valsts nekustama ipasuma agenturas parvaldisana esosajos namipasumos” (turpmak - Nolikums).

1997.gada 22.aprili Nolikumu konceptuali atbalstijusi Agenturas padome.

Pieteikuma iesniedzejs – Latvijas Republikas generalprokurors - apstrid Agenturas Nolikuma atbilstibu:

1)      likuma “Par valsts un pasvaldibu palidzibu dzivokla jautajumu risinasana” (turpmak - Dzivoklu palidzibas likums) 2., 10. un 11.pantam ;

2)      likuma “Par dzivojamo telpu iri” (turpmak - Ires likums) 40.pantam ;

3)      likuma “Par valsts un pasvaldibu dzivojamo maju privatizaciju” (turpmak - Privatizacijas likums) parejas noteikumu 4.punktam.

Pieteikuma iesniedzejs norada -  Dzivoklu palidzibas likums nosakot, ka personam, kuras velas sanemt valsts palidzibu dzivokla jautajumu risinasana, jabut registretam sadas palidzibas sanemsanai ar attiecigu pasvaldibas institucijas lemumu. Savukart saskana ar Ires likuma 40.pantu iziretaja pienakums esot dzivojamo telpu iziret lietosanas kartiba, atbilstosi dzivojamas telpas ires liguma nosacijumiem.

Generalprokurors uzsver, ka Agenturas Nolikuma esot noteikta minetajiem likumiem neatbilstosa kartiba, paredzot pavisam citus personu (gimenu) registracijas kriterijus un brivo dzivoklu iziresanas nosacijumus, tas ir, veidojot tadu personu (gimenu) registru, kura varot ieklaut ari tos, kas nav registrejusies attiecigaja pasvaldiba sadas palidzibas sanemsanai.

Tapat pieteikuma iesniedzejs uzskata, ka Nolikuma brivo dzivoklu vai telpu iziresana esot nepamatoti saistita ar personu apnemsanos par saviem lidzekliem noverst ar dzivokli saistitos apgrutinajumus - ieprieksejo irnieku ires un komunalo maksajumu paradus, ka ari dzivokla atbrivosanas izdevumus. Sadu izdevumu segsana faktiski esot uzskatama par obligatu maksu ires tiesibu iegusanai un kvalificejama ka ires tiesibu pirksana, kas ir pretruna ar Privatizacijas likuma parejas noteikumu 4.punktu, kura noteikts aizliegums pardot ires tiesibas.

Pieteikuma iesniedzeja parstave tiesas sede mineto prasijumu uztureja.

Turklat  generalprokurora parstave pauda viedokli, ka si lieta esot piekritiga Satversmes tiesai, jo  Agentura, budama likvidetas valsts institucijas “Valsts ipasuma fonds” tiesibu un saistibu parnemeja,  faktiski uznemusies parvaldes institucijas funkcijas, kas veicamas publisko tiesibu joma. Realizejot valsts varas istenotajas funkciju publisko tiesibu joma, Valsts nekustama ipasuma agentura “ieejot” ka sastavdala Ministru kabineta institucionalaja sistema, un lidz ar to tas akti esot apstridami Satversmes tiesa. Ari saskana ar valsts parvaldes reformas koncepciju esot japastav iespejai parsudzet visus parvaldes instituciju lemumus.

M.Kucinska noradija, ka Nolikumam piemitot normativa akta pazimes – tas esot rakstisks juridisks akts, kas satur tiesibu normas un attiecas uz visam ires tiesiskajam attiecibam, turklat Agentura esot vieniga, kas varot pieskirt valsts dzivoklus personam, un Nolikums piemerojams vairakkart.

Pieteikuma iesniedzeja parstave paskaidroja, ka Agenturas statuti vispar neparedzot sadus nolikumus pienemt, iznemot vienigi gadijumus, kad tiek veidotas  Agenturas filiales.

Bez tam M.Kucinska uzsvera, ka faktiski Latvija ires tiesibu jautajumu normativa baze ir izveidota un Agenturai sie likumi  japilda. Tadel prokuratura neesot varejusi pielaut tadu situaciju, ka Agentura lidztekus speka esosajai   normativajai bazei izveido “sleptu likumu”, nosakot, ka un kadam personam var pieskirt lietosana valsts  ipasuma esosu dzivojamo platibu. M.Kucinska noradija, ka, piemerojot Nolikumu, personam, kas pretendejusas uz dzivojamo telpu, tikusas raditas tiesibas un pienakumi, tatad sis akts nav bijis paredzets tikai ieksejai Agenturas darbinieku ricibas regulesanai un tas neesot uzskatams par iekseju dokumentu, bet esot normativs akts.

Agentura Satversmes tiesai iesniegtajos atbildes rakstos paskaidro, ka tas parvaldisana tikusi nodoti vairaki namipasumi, tadel to apsaimniekosanai Agenturas valde 1997.gada 29.aprili ar lemumu nr.236 apstiprinajusi “Nolikumu par kartibu, kada izirejami brivie dzivokli Valsts nekustama ipasuma agenturas parvaldisana esosajos namipasumos” .

Agentura norada, ka Nolikuma ietverti visparigie prieksnoteikumi attieciba uz kartibu, kada izirejami brivie dzivokli ar apgrutinajumiem. Saskana ar Nolikuma 4.punktu par sadiem apgrutinajumiem uzskatami ieprieksejo irnieku ires un komunalo maksajumu paradi, dzivoklim nepieciesamais kapitalais remonts un citi trukumi, kuru del tuliteja iedzivotaju iemitinasana dzivokli nav iespejama.

Atbildes raksta Agentura norada, ka, izstradajot un apstiprinot Nolikumu, esot nemti vera Ires likuma 40.panta pirmas dalas noteikumi par iziretaja pienakumu nodot irniekam dzivojamo telpu lietosanas kartiba. Ta ka sadu kategorisku likuma prasibu attieciba uz visiem brivajiem dzivokliem neesot bijis iespejams istenot, atbilstosi Nolikumam brivie dzivokli ar apgrutinajumiem izireti vienigi tam personam, kuras apnemusas sos apgrutinajumus noverst par saviem lidzekliem. Ka paskaidro Agentura, minetos dzivoklus objektivi neesot bijis iespejams iziret saskana ar Dzivoklu palidzibas likumu, jo dzivokli palidzibas kartiba vispirms izirejami sociali mazaizsargatam un maznodrosinatam personam (gimenem). Neesot parkapts ari Privatizacijas likuma parejas noteikumu 4.punkts, jo saskana ar Nolikumu dzivoklu ires tiesibas netika pardotas, bet brivie dzivokli ar apgrutinajumiem tika izireti tam personam, kuras apnemas noverst minetos apgrutinajumus un, ieguldot savus lidzeklus, panakt, lai sie dzivokli butu lietosanas kartiba.  

Agentura uzsver, ka tadejadi tikusi istenota valsts ipasuma efektiva apsaimniekosana.

Turklat Agentura atbildes raksta apsaubijusi Satversmes tiesas kompetenci sis lietas izskatisana, jo Agentura neesot Ministru kabinetam paklauta institucija Satversmes tiesas likuma 16.panta 4.punkta izpratne un Nolikums esot nevis normativs akts, bet gan privattiesisks gribas izteikums jeb t.s. uzaicinajums izteikt priekslikumu noslegt ligumu - tikai noformets dokumenta veida un apstiprinats ar Agenturas valdes lemumu.

Agentura sava atbildes raksta ari darijusi zinamu, ka Nolikums zaudejis speku pec Agenturas valdes 1999.gada 11.maija lemuma – tam vairs neesot  nozimes tapec, ka  Agenturas parvaldisana esosie namipasumi jau tiekot nodoti un lidz sa gada beigam busot pilniba nodoti Centralas dzivojamo maju  privatizacijas komisijas valdijuma privatizacijas pabeigsanai.

Agenturas parstavji I.Bisers un V.Cielava tiesas sede pazinoja, ka apstridetais Nolikums “uz arpusi” neradot nekadas tiesibas un pienakumus, attiecoties vienigi uz Agenturas darbiniekiem, proti, regulejot  iestades ieksejo darbu, un nekur neesot izzinots, tadel nav uzskatams par “publisku aktu”. Nolikums Agenturas izpratne esot privattiesisks akts. Ires ligums ar personu tiekot slegts nevis pamatojoties uz so Nolikumu, bet gan pamatojoties uz valdes lemumu, kam savukart jabut saskana ar likumu. Valde so Nolikumu pati esot izdevusi un pati ari varot  “no ta  taisit iznemumus”.

Agenturas parstavji atzina, ka Agenturai esot saistosi likumi, kas regule ires tiesiskas attiecibas. Tomer Dzivoklu palidzibas likums  esot japiemero tiktal, ciktal tas negrauj sis uznemejsabiedribas pamatus un  nav pretruna ar tas eksistences materialajiem nosacijumiem. Agentura sledzot ligumus tapat ka jebkura saimnieciska organizacija - raugoties pec lietderibas principa.

Tapat Agenturas parstavis V.Cielava noradija, ka Nolikuma esot atsauce uz visiem attiecigajiem ires tiesibu likumiem, tacu to praktiska piemerosana ir apgrutinata, jo “palidzibas likums ir ka sveskermenis, kas rada zinamas problemas”. V.Cielava nenoliedza Agenturas uzskatu, ka ar so Nolikumu “aizpildits zinams robs likumdosana”, tacu ne jau tapec Nolikums butu uzskatams par normativu aktu. Agentura neesot tas subjekts, kas var izdot normativu aktu, tapec ari Nolikums neesot normativs akts.  Agenturas parstavis I.Bisers uzsvera, ka Agentura nevis realizejot valsts parvaldi, bet gan nodarbojoties ar mantas parvaldisanu, kas esot “civiltiesiska darisana”. V.Cielava atzina, ka Agentura ieklaujas Ministru kabineta un Finansu ministrijas institucionalaja sistema, tacu tikai visplasakaja nozime, ka veidojums, ka uznemejsabiedriba.

Attieciba uz jautajumu,  vai dzivoklu pieskirsana atseviskam personam nav pretruna ar Satversmes 91.pantu, kas noteic, ka cilveki Latvija ir vienlidzigi likuma prieksa, Agenturas parstavis V.Cielava teica, ka uz to esot gruti atbildet, jo nebutu pareizi raudzities no universalas formalas vienlidzibas principa, bet janem vera ari lietderibas princips un valsts intereses.

Agenturas parstavji tiesas sede uztureja viedokli, ka pieteikums ir nepamatots un noraidams.

Uz tiesas sedi tika uzaicinati liecinieki:  valsts akciju sabiedribas “Valsts nekustama ipasuma agentura” generaldirektors J.Motte un generaldirektora vietnieks A.Zalpeteris.

Liecinieks J.Motte paskaidroja, ka Nolikums netika publicets, jo bijis domats ieksejai lietosanai, bet uz ta pamata pieskirti dzivokli Agenturas valdijuma esosajas dzivojamas majas. Atbilstosi Nolikuma paredzetajam cilveki tika uznemti rinda un pec tam viniem piedavati dzivokli, ja vini apnemas tos izremontet vai segt ieprieksejo irnieku paradus. Iesniegumi par velmi iret dzivoklus esot sanemti ari no citam iestadem, un faktiski dzivokli izireti ne tikai Agenturas darbiniekiem.

J.Motte atzina, ka, izskatot iesniegumus par dzivoklu pieskirsanu, lemis “tiri subjektivi”.

Bez tam vins noradija, ka valde apstiprinajusi dzivoklu komisijas protokolus par dzivokla pieskirsanu konkretai personai, ja tie atbilda Nolikuma prasibam, bet ja neatbilda  - atteikusi dzivokla pieskirsanu.

Liecinieks J.Motte uzskata, ka Agentura izirejusi dzivoklus, veicot uznemejdarbibu un paredzot prieksrocibas saviem darbiniekiem, ka tas esot ari citas valsts akciju sabiedribas.

Liecinieks A.Zalpeteris tiesas sede paskaidroja, ka Nolikums pienemts ka ieksejs dokuments, lai Agentura zinatu, pec kadiem kriterijiem slegt ires ligumus ar tam personam, kas apnemas segt ieprieksejo irnieku paradus un veikt kapitalo remontu, tas ir, ar tam personam, kas pienema Nolikuma nosacijumus.

Ka liecinaja A.Zalpeteris, Nolikums esot bijis vajadzigs, jo Ministru kabinets nebija noteicis, kada kartiba sie ligumi jasledz. A.Zalpeteris uzskata, ka,  vadoties no sa Nolikuma, Agentura slegusi civiltiesiskus darijumus.

Ka paskaidroja liecinieks A.Zalpeteris,  tad, kad pretendentu skaits uz Agenturas valdijuma esosajiem dzivokliem palielinajas un bija zinams, ka dzivojamas majas pec kada laika tiks nodotas privatizacijai, Agentura esot sapratusi, ka piedavajumu iziret sos dzivoklus nebutu velams publiskot. Tacu, neraugoties uz to, informacija par ires iespejam bijusi izlasama ari laikrakstos.

A.Zalpeteris atzina, ka pec Nolikuma bija paredzetas tiesibas iziret dzivoklus ari personam, kas nestrada Agentura.

A.Zalpeteris nenoliedz, ka Agenturai ir jaievero likumi, to skaita  Dzivoklu palidzibas likums, un ka izvertesana, vai konkrets akts ir normativs akts vai nav,  ir Satversmes tiesas kompetence.

Satversmes tiesa, izvertejot valsts akciju sabiedribas "Valsts nekustama ipasuma agentura" “Nolikuma par kartibu, kada izirejami brivie dzivokli Valsts nekustama ipasuma agenturas parvaldisana esosajos namipasumos” atbilstibu likuma  “Par valsts un pasvaldibu palidzibu dzivokla jautajumu risinasana” 2., 10. un 11.pantam , likuma “Par dzivojamo telpu iri” 40.pantam , likuma “Par valsts un pasvaldibu dzivojamo maju privatizaciju” parejas noteikumu 4.punktam un atzistot pieteikuma iesniedzeja prasijumu par pamatotu,

s e c i n a j a:

1.

Viens no demokratiskas valsts galvenajiem principiem ir varas  dalisanas princips, no kura savukart izriet tiesu varas kontrole par likumdeveja un izpildu varu. Arpus tiesu varas kontroles nevar palikt neviena no tiesibu normam vai izpildvaras darbibam, ja tas aizskar kadas personas intereses.

Latvijas visparejas jurisdikcijas tiesu sistema ietilpstosas tiesas ir tiesigas izskatit civiltiesiskus stridus, kriminallietas, ka ari lietas, kas izriet no administrativi tiesiskajam attiecibam. Tacu saskana ar likumu tas nav tiesigas atzit par speka neesosiem aktus, kuriem ir normativs raksturs. Sadam uzdevumam Latvija 1996.gada tika izveidota  visparejas jurisdikcijas tiesu sistema neietilpstosa konstitucionala tiesa - Satversmes tiesa, kura atbilstosi Satversmes 85.pantam ir tiesiga izvertet likumu un citu aktu atbilstibu Satversmei un citiem likumiem.

Lai konstatetu, vai pieteikums saja lieta atbilstosi Satversmes tiesas likuma 16.panta 4.punktam ir piekritigs izskatisanai Satversmes tiesa,  janoskaidro, pirmkart, vai  Agentura ir “Ministru kabinetam paklauta institucija” un, otrkart, vai Nolikums ir normativs akts.

2.

Lai izdaritu secinajumus par Agenturas juridisko statusu un vietu valsts parvaldes sistema, ir jaizverte gan Agenturas izveidosanas tiesiskais pamats un merki, gan ari valsts nekustama ipasuma parvaldisanas organizacijas vesturiska attistiba lidz Agenturas ka uznemejsabiedribas izveidosanai.

Pec neatkaribas atjaunosanas Latvija tika uzsakta valsts ipasuma apzinasana un registresana. Saja noluka tika pienemti vairaki tiesibu akti:

1) Augstakas padomes 1990.gada 3.decembra lemums “Par valsts ipasuma aizsardzibu Latvijas Republika”, kas uzdeva Ministru padomei kontrolet valsts ipasuma saglabasanu un efektivu izmantosanu;

2) Ministru padomes 1991.gada 1.julija lemums nr. 171 “Par valsts ipasuma un kopsaimniecibu ipasuma nodosanu pasvaldibu ipasuma”, kas paredzeja, ka valsts interesu nodrosinasanai atseviski ipasuma objekti ar Ministru padomes lemumu var tikt saglabati ari valsts ipasuma;

3) Ministru padomes 1992.gada 12.novembra  lemums nr. 476 “Par valsts ipasuma esosas nekustamas mantas uzskaiti un izmantosanu”. Saja lemuma noteikts, ka valsts nekustamo mantu, kas nav citu ministriju vai valsts parvaldes instituciju parvaldisana, parzina Finansu ministrija. Tika paredzets izveidot Finansu ministrijas Valsts saimniecibas departamentu, kam janodrosina valsts nekustama ipasuma uzskaites metodiska vadiba un jakontrole no sa ipasuma guto ienakumu iekasesana; 

4) Ministru padomes 1993.gada 21.junija lemums nr. 332 “Par valsts nekustama ipasuma uzskaiti”, kura uzdots izveidot valsts nekustama ipasuma uzskaites sistemu.

Valsts nekustama ipasuma apsaimniekosanas formas un organizatoriskas strukturas vairakkart tikusas mainitas - no valsts institucijam lidz uznemejsabiedribam. Tacu visu so strukturu funkcija ir palikusi nemainiga - valsts nekustama ipasuma parvaldisana un apsaimniekosana.

1994.gada 17.februari Saeima pienema likumu “Par valsts ipasuma fondu”. Lai atdalitu valsts administrativas un saimnieciskas funkcijas, tika izveidota valsts institucija “Valsts ipasuma fonds” (turpmak - Fonds), kas bija Finansu ministrijas Valsts uznemumu departamenta un Valsts saimniecibas departamenta saistibu un tiesibu parnemejs. Fonda parzina bija viss valsts ipasums.

Uzskatot, ka privatizacijas procesa rezultata butiski ir samazinajies Fonda valdijuma esoso valsts uznemumu skaits un mainijusas Fonda funkcijas, Ministru kabinets 1996. gada 9.aprili, pienemot Satversmes 81.panta kartiba noteikumus nr. 122, so valsts instituciju likvideja.

Tika izveidota Agentura, kas ir valsts institucijas “Valsts ipasuma fonds” saistibu un tiesibu parnemeja. Agenturu  izveidoja publisko tiesibu subjekts – Ministru kabinets - ar 1996.gada 10.aprila rikojumu nr. 120. Ar 1996.gada 7.maija noteikumiem nr. 164 tika apstiprinati Agenturas statuti. Saskana ar siem statutiem Agenturas darbibas merkis ir valsts interesu realizesana valsts nekustama ipasuma parvaldisana un efektiva apsaimniekosana. Sa merka sasniegsanu Agentura isteno, ieverojot noteiktos darbibas virzienus (statutu 21.punkts). Valdes priekssedetaju, kas vienlaikus ir ari Agenturas generaldirektors, amata apstiprina Ministru kabinets. Statutos paredzeta ari noteikta Ministru kabineta un Finansu ministrijas ietekme uz Agenturas darbibu, ka ari kontrole par so darbibu. 

Tatad Agentura ir izveidota ar valsts gribu ka institucija, kurai uzticeta ari publisko tiesibu subjekta funkcija, tas ir, valsts nekustama ipasuma parvaldisana. Lai gan Agenturas kompetence ir ari civiltiesiska rakstura darbibu veiksana un ta izveidota uznemejsabiedribas forma, tas nebut nenozime, ka Agentura ir tikai un vienigi privato tiesibu subjekts.

Nepilniga ir Satversmes tiesas likuma 16.panta 4.punkta mineta jedziena “paklauta institucija” interpretacija, ko sniedza Agenturas parstavji, uzskatot, ka tas ietver tikai Ministriju iekartas likuma 13.panta minetas “paklautiba esosas” un “parraudziba esosas” iestades, bet noteikti neattiecas uz ministriju “parzina esosajam” akciju sabiedribam.

Lai konstatetu, vai Agentura, kas ir Finansu ministrijas parzina esosa valsts akciju sabiedriba, ir “Ministru kabinetam paklauta institucija” Satversmes tiesas likuma 16.panta 4.punkta izpratne, vispirms javadas no Satversmes 58.panta. Izanalizejot Satversmes sapulces stenogrammas, ka ari 1925.gada Ministru kabineta iekartas likumu un 1928.gada Ministriju iekartas likumu, redzams, ka likumdeveja griba bijusi apvienot visu parvaldes sistemu, nedalot tas institucijas padotibas pakapes vai limenos. “Ministru kabinets ir vienigais aktivais augstakais izpildu varas organs, caur ko tiek nodibinata izpildu varas vieniba valsti” (K.Dislers. Raksti par Latvijas Republikas Satversmi. Va/s “TNA”,Riga, 1998, 26.lpp.).

Pasreizeja valsts parvaldes institucionalas sistemas struktura ir izmainijusies, atseviski nodalot ministriju paklautiba, parraudziba un parzina esosas institucijas, tacu normativajos aktos nav noteikta termina “parzina” butiba, ari valsts parvaldes koncepcija un juridiskaja literatura sis jedziens ir skaidrots nepietiekami. Tomer Satversmes 58.panta nozime palikusi nemainiga – apvienot visas valsts institucijas, kas veic publiskas varas funkcijas, viena kopiga Ministru kabinetam padota jeb paklauta sistema.

Iepazistoties ar Satversmes tiesas likuma sagatavosanas un pienemsanas materialiem, redzams, ka likumdeveja griba, izveidojot Latvijas Republika konstitucionalo tiesu un paredzot tas kompetenci normativo aktu likumibas un atbilstibas noteiksana, nav bijusi konstitucionalo kontroli noteikt tikai par Ministru kabineta paklautiba vai parraudziba esoso instituciju izdotajiem aktiem, parzina esoso instituciju izdotos normativos aktus atstajot bez jebkadas tiesu kontroles. Tatad “Ministru kabinetam paklautas institucijas” Satversmes tiesas likuma izpratne ir visas padotas institucijas, kam delegeta valsts parvaldes realizacija.

Lidz ar to, izvertejot minetas tiesibu normas kopuma un ieverojot varas dalisanas principu, atzistams, ka Agentura ir paklauta Ministru kabinetam un tas riciba, ja ta saistita ar normativu aktu izdosanu, ir piekritiga Satversmes tiesas izvertesanai.

3.

Satversmes tiesas likuma 1.pants noteic, ka Satversmes tiesa izskata lietas par likumu un citu normativo aktu atbilstibu Satversmei. Noteikt to, vai konkretais akts saubu gadijuma uzskatams par normativu aktu, ir Satversmes tiesas kompetence. Pret so apgalvojumu tiesas sede neiebilda ari Agenturas parstavji.

Normativs akts ir tiesibu akts, kas satur tiesibu normas. Latvijas tiesibu sistema kops Latvijas Republikas neatkaribas un Satversmes darbibas atjaunosanas neapsaubami atguva ari savu piederibu kontinentalas Eiropas tiesibu lokam. Saskana ar musdienu tiesibu izpratni tiesibu norma ir abstrakts uzvedibas prieksraksts, kas nav domats atseviskiem vienreizejiem gadijumiem. Viena no galvenajam tiesibu normas pazimem ir ta, ka tiesibu norma satur obligatus prieksrakstus, kuros ietverts vispareji saistoss regulejums. Bez tam ar tiesibu normu palidzibu, ieverojot taisniguma un vienlidzibas principus, valsts panak gan esosas, gan potencialas interesu konfliktsituacijas atrisinajumu sabiedribas ietvaros (D.Schmalz. Methodenlehre für das Juristische Studium. Nomos Verlagsgesellschaft, Baden-Baden,1992, S.34). Tiesibu normas satur zinamus nosacijumus, kuru izpilde ir tiesisko attiecibu rasanas pamats.

Nolikums regule kartibu, kada tiek izireti brivie dzivokli Agenturas parvaldisana esosajos namipasumos, taja dots gan briva dzivokla un dzivokla ar apgrutinajumiem detalizets raksturojums, kas nav atrodams neviena ires tiesiskas attiecibas regulejosa normativaja akta, gan papildus noteikts, ka brivie dzivokli ar apgrutinajumiem izirejami personam, kas apnemas sos apgrutinajumus noverst par saviem lidzekliem.

Preteji tam, ka tiesas sede apgalvoja Agenturas parstavji un par lieciniekiem uzaicinatie Agenturas vadosie darbinieki, sis Nolikums nav uzskatams par iekseju, tikai uz Agenturas dzivoklu nodalas vai citiem tas darbiniekiem attiecinamu prieksrakstu.

Viena no galvenajam pazimem, pec kadam tiesibu akti tiek iedaliti  ieksejos un arejos aktos, ir konkreta akta adresats.  Ieksejos normativos aktus publisko tiesibu subjekts izdod, lai noteiktu savas vai sev padotas institucijas ieksejas darbibas kartibu vai izskaidrotu  kada areja normativa akta piemerosanas kartibu, un sadi akti ir saistosi tikai pasam izdevejam, ta strukturvienibam un darbiniekiem. Turpretim arejie normativie akti ir saistosi abstraktam personu lokam, ar tiem tiek reguletas tiesiskas attiecibas starp publisko tiesibu subjektu no vienas puses un individu vai citiem tiesibu subjektiem no otras puses.

Nolikums atbilst visam areja normativa akta pazimem - ta galvenais merkis bija noteikt personu loku, kam  var iziret Agenturas parvaldisana esosos valsts  dzivoklus, neparedzot, ka sim personam jabut tikai Agenturas darbiniekiem; tas satureja saistosus prieksnoteikumus dzivokla ires tiesibu iegusanai un bija  piemerojams vairakkart. Nolikuma piemerosana radijusi tiesiskas sekas.

Pamatojoties uz Nolikumu, tika izdoti administrativi akti - valdes lemumi par ires tiesibu pieskirsanu konkretam personam. Sie lemumi deva tiesibas noslegt ires ligumus. Tacu administrativs akts nekada gadijuma nedrikst but balstits uz iekseju tiesibu normu. Sada ires ligumu noslegsanas kartiba ir raksturiga attieciba uz valstij piederosajiem dzivokliem, nevis privato tiesibu subjektu starpa, kur ires ligums tiek noslegts tapat ka jebkurs cits civiltiesisks ligums, lidzejiem vienojoties.

Lietas materialos esosie Generalprokuraturas veiktas parbaudes materiali apstiprina, ka valsts dzivoklu ires tiesibas pieskirtas ieverojamam skaitam personu, ari personam, kas nestrada Agentura. Tatad Nolikums attiecas uz abstraktu personu loku un ta darbiba bija versta uz aru.

Nav noliedzams , ka Nolikums neatbilst likuma noteiktajai prasibai par normativa akta publicesanu, kas nepieciesama, lai tas iegutu juridiski saistosu speku un to varetu piemerot. Tacu Agenturas parstavja I.Bisera atruna, ka Nolikums nekur nav bijis publicets vai citadi izzinots un tadel tas nav atzistams par areju  normativu aktu, nav noteicosa, jo nemaina so  tiesibu normu butibu.

Nepamatots ir Agenturas parstavja viedoklis, ka Nolikums nevar but arejs normativs akts, jo uznemejsabiedribai tadu vispar nav tiesibu izdot. Kompetence izdot attiecigu tiesibu normu ir  prieksnoteikums, lai attiecigais akts butu likumigs un piemerojams. Tas, ka Agentura, parkapjot statutos noteikto kompetenci, pretlikumigi izdevusi arejas tiesibu normas, kas ietvertas Nolikuma, nebut nenozime, ka Nolikums neatbilst normativa akta pazimem.

4.

Arejas tiesibu normas  var izdot ne katrs, bet tikai  tam pilnvarots publiskas varas subjekts. Ministru kabineta iekartas likuma 14.panta pirmaja dala ir  noteikts, ka normativus aktus noteikumu veida ir tiesigs izdot Ministru kabinets. Atbilstosi sim likumam, kas nosaka valsts parvaldes pamatjautajumus, citas valsts parvaldes institucijas, ari ministriju parzina esosas, nav tiesigas izdot arejus normativos aktus. Ari Agenturas statutos nav paredzetas tas tiesibas izdot sadas normas. Atbilstosi statutu 82.4.punktam valde ar pilnsapulces piekrisanu var apstiprinat vienigi izveidoto filialu, uznemumu un parstavniecibu nolikumus vai statutus.

Tadejadi, izdodot  Nolikumu,  kas satur arejas  tiesibu normas, Agentura ir parkapusi  statutos noteikto kompetenci un darbojusies arpus pilnvarojuma. Sadi izdots Nolikums ir pretlikumigs un nav piemerojams.

5.

Dzivoklu tiesibu joma svarigs ir cilveku socialas aprupes elements, jo cilveka tiesibas uz majokli ir starptautiskajas tiesibu normas atzitas un nostiprinatas socialas tiesibas (ANO Visparejas cilveka tiesibu deklaracijas  25.pants un Starptautiska pakta par ekonomiskajam, socialajam un kulturas tiesibam 11.pants).

Ieverojot sabiedriskas intereses, telpu ires tiesibas iegust ne vien privatu, bet ari publisku tiesibu raksturu, un dzivoklu likumdosanas akti, kas parsvara satur imperativas tiesibu normas, var paredzet noteiktus ipasuma  tiesibu ierobezojumus.

Latvija dzivoklu ires jautajumus regule ne tikai Civillikuma normas par nomu un iri, bet ari saja joma izdotas specialas tiesibu normas - Dzivoklu palidzibas likums  un Ires likums, ka ari attiecigie Augstakas padomes lemumi par so likumu speka stasanos.

Sie abi likumi ir piemerojami savstarpeja  saistiba, jo Dzivoklu palidzibas likums reglamente dzivojamo telpu ires tiesibu pieskirsanas kartibu valsts un pasvaldibu dzivoklu fonda un ires tiesibu pieskirsanas secibu tiem, kas velas iret sos dzivoklus, bet dzivojamo telpu iziresanas kartibu pec dzivojamo telpu pieskirsanas nosaka Ires likums.

Izpildot likumdeveja pilnvarojumu, Ministru kabinets 1993.gada 23.novembri izdeva noteikumus nr.17 “Par kartibu, kada registrejamas personas (gimenes) dzivokla jautajumu risinasanai paredzetas valsts un pasvaldibu palidzibas sanemsanai” (turpmak - Noteikumi nr.17).

Minetajos normativajos aktos pietiekami skaidri noteikta iespejama riciba, izirejot valsts ipasuma esosas dzivojamas telpas:

1) valsts, garantejot palidzibu iedzivotajiem dzivokla jautajumu risinasana likuma noteiktaja kartiba, paredzejusi to realizet, izirejot valsts dzivoklus likuma noteiktos gadijumos (Dzivoklu palidzibas likuma 1., 2.pants);

2) valsts dzivoklu iziresana paredzeta tikai noteiktam iedzivotaju kategorijam - sociali mazaizsargatiem un maznodrosinatiem cilvekiem, likumigajiem ipasniekiem atdoto un denacionalizeto namu irniekiem un citam personam, ja sis personas ir registretas noteikta kartiba sadas palidzibas sanemsanai (Dzivoklu palidzibas likuma 4., 5., 9.pants);

3) mineto personu (ari to, kas pretende tiesi uz valsts dzivoklu iri) registracija  uzdota pasvaldibam un  veicama Noteikumos nr.17 noteiktaja kartiba un forma.

Valsts intereses nekustama ipasuma parvaldisana ietver ari valsts dzivoklu politikas joma pienemto likumu taisnigu un precizu izpildi, jo, ja valsts garante palidzibu valsts dzivoklu iziresanas veida, tad sada palidziba sniedzama, izmantojot neiziretos valsts dzivoklus.

Viens no Agenturas darbibas virzieniem ir valsts nekustama ipasuma nodosana lietosana fiziskajam personam, nosledzot attiecigus ligumus. Tacu si darbiba Agenturai jaisteno atbilstosi likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un citiem tiesibu aktiem, ka ari statutos noteiktajam merkim un darbibas virzieniem. Tatad valsts pilnvarojusi Agenturu nodot valsts dzivoklus lietosana likumos un citos ires tiesibas regulejosos normativajos aktos noteiktaja  kartiba, bet nav delegejusi tai tiesibas noteikt so kartibu pasai.

Lidz ar to ari pec satura Nolikums neatbilst ieprieksminetajos likumos un Ministru kabineta noteikumos ietvertajam tiesibu normam, jo ir pretruna ar noteikumiem par to, kadam personam, kada kartiba (Dzivoklu palidzibas likuma 10.,11.pants) un kada stavokli (Ires likuma 40.pants) dzivojamas telpas ir izirejamas.

Paredzot, ka personas var iegut ires tiesibas tikai pec ieprieksejo irnieku atstato ires un komunalo maksajumu paradu un dzivoklu atbrivosanas izdevumu segsanas, Nolikums ir pretruna ar Privatizacijas likuma parejas noteikumu 4.punktu, jo, sakot ar 1995.gada 25.juliju, tika aizliegts pardot valsts dzivoklu ires tiesibas.

Nelikumigi pienemot apstrideto Nolikumu, Agentura noteica tadus kriterijus valsts dzivoklu ires tiesibu iegusanai, kas neatbilda speka esosajiem likumiem. Nolikums nebija publicets, tatad tas nebija pieejams visam ieinteresetajam personam. Agentura patvaligi un subjektivi, preteji valsts interesem, pec saviem ieskatiem izvelejas personas, ar kuram tika slegti ires ligumi, iedalot tas pec butibas sadas grupas – “turigie”, “maznodrosinatie” un “svarigas personas”. Tadejadi netika ieverots konstitucionalais princips, kas nosaka cilveku vienlidzibu likuma prieksa.

6.

Lemjot jautajumu par laiku, no kura apstridetais Nolikums varetu zaudet speku, janem vera, ka Agentura, piemerojot Nolikumu un izirejot tas valdijuma nodotos dzivoklus personam, kuram nebija Dzivoklu palidzibas likuma paredzeto tiesibu tos sanemt,  butiski aizskarusi  citu pretendentu likumiskas tiesibas. Sis Nolikums neatbilst likumibas principam, kas noteic, ka visai valsts parvaldes darbibai jabalstas uz likumu.  Ta ka Agentura Nolikumu izdevusi, parkapjot savu kompetenci, tas nevar radit paliekosas tiesiskas sekas un tadel atzistams par speka neesosu no ta izdosanas briza.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32.pantu, Satversmes tiesa

n o s p r i e d a:

Atzit valsts akciju sabiedribas  “Valsts nekustama ipasuma agentura”  “Nolikumu par kartibu, kada izirejami brivie dzivokli Valsts nekustama ipasuma agenturas parvaldisana esosajos namipasumos”, kas apstiprinats ar Agenturas valdes  1997.gada 29.aprila lemumu, par neatbilstosu Ministru kabineta iekartas likumam, ka ari likuma “Par valsts un pasvaldibu palidzibu dzivokla jautajumu risinasana” 2.,10. un 11.pantam, likuma “Par dzivojamo telpu iri” 40.pantam, likuma “Par valsts un pasvaldibu dzivojamo maju privatizaciju” parejas noteikumu 4.punktam un speka neesosu no ta apstiprinasanas briza.

Spriedums stajas speka ta pasludinasanas bridi. Spriedums ir galigs un neparsudzams.

Spriedums pasludinats Riga 1999.gada 9.julija.

Satversmes tiesas sedes priekssedetajs:                          A.Endzins

Satversmes tiesas tiesnese                                    I.Skultane

Satversmes tiesas tiesnesis                                    R.Apsitis

Satversmes tiesas tiesnese                                    I.Cepane

Satversmes tiesas tiesnese                                    A.Usacka